Kuņģa vēža agrīna diagnostika Eiropā varētu mainīt pacientu izdzīvošanas rādītājus
Kuņģa vēzis Eiropā joprojām tiek diagnosticēts novēloti, jo slimība bieži attīstās bez izteiktiem simptomiem. Lai uzlabotu agrīnu diagnostiku un profilaksi, vairākās Eiropas valstīs tiek īstenots starptautiskais pētījums TOGAS 2, kura mērķis ir izstrādāt efektīvākas skrīninga stratēģijas dažādām veselības aprūpes sistēmām. Projektā piedalās arī Latvija, kur kuņģa vēža izplatība ir viena no augstākajām Eiropā. Par pētījuma nozīmi, līdzšinējiem rezultātiem, Latvijas pētnieku ieguldījumu un nākotnes perspektīvām stāsta Oksfordas Universitātes slimnīcu ārsts un Latvijas Universitātes viespētnieks Dr. Jans Bornšeins (Jan Bornschein), kurš koordinē TOGAS 2 pilotpētījumu vairākos Eiropas centros.
Jūs strādājat Oksfordas slimnīcā un vienlaikus esat viespētnieks Latvijas Universitātē. Kā sākās Jūsu sadarbība ar LU un TOGAS pētījumu?
Mana sadarbība ar Latvijas Universitāti un profesoru Mārci Leju aizsākās jau pirms gandrīz divdesmit gadiem. Sākotnēji profesors Leja galvenokārt sadarbojās ar manu toreizējo vadītāju farmācijas jomā Vācijā, taču mēs ilgstoši uzturējām kontaktu dažādu projektu ietvaros. Gadu gaitā notika daudzas profesionālas tikšanās, un mūsu sadarbība pakāpeniski pārauga arī draudzībā.
Kad profesors Leja izstrādāja TOGAS projekta ideju un sāka veidot starptautisku pētnieku grupu, viņš uzaicināja mani vadīt nozīmīgu pilotpētījumu. Es biju ļoti pateicīgs par šo uzticēšanos, jo projekts ir ļoti nozīmīgs gan zinātniski, gan sabiedrības veselības kontekstā. TOGAS ideja bija apvienot dažādu valstu ekspertus, lai izstrādātu efektīvas kuņģa vēža profilakses un agrīnās diagnostikas stratēģijas Eiropā.
Pastāstiet, lūdzu, sīkāk par projektu TOGAS 2. Kāpēc šis pētījums ir īpaši nozīmīgs gastroenteroloģijas un barības vada slimību kontekstā?
Dr. Jans Bornšeins
TOGAS projekta galvenais mērķis ir identificēt efektīvākos veidus kuņģa vēža profilaksei un agrīnai diagnostikai Eiropā, ņemot vērā būtiskās atšķirības starp dažādiem reģioniem. Eiropā kuņģa vēža izplatība dažādās valstīs ļoti atšķiras — piemēram, Latvijā, citās Baltijas valstīs un Portugālē saslimstība ir salīdzinoši augsta, savukārt citur tā ir zemāka.
Šīs atšķirības rada problēmu: valstīs ar zemāku saslimstību plaša mēroga skrīninga programmas bieži nav ekonomiski pamatotas, bet valstīs ar augstu saslimstību tās ir ļoti nepieciešamas. Tādēļ ir svarīgi izstrādāt dažādām veselības aprūpes sistēmām piemērotus modeļus.
TOGAS ietver vairākus savstarpēji saistītus pētījumus — sākot ar agrīnu profilaksi un beidzot ar agrīnas diagnostikas stratēģiju integrāciju dažādās Eiropas valstīs. Balstoties uz iegūtajiem datiem, projekta mērķis ir sniegt rekomendācijas Eiropas veselības politikas veidotājiem par to, kā šādas programmas varētu ieviest ilgtermiņā.
Viens no svarīgākajiem TOGAS 2 aspektiem ir kuņģa un barības vada slimību agrīna atklāšana, jo šo slimību gadījumā simptomi bieži parādās tikai vēlīnās stadijās. Ja vēzis tiek diagnosticēts tikai pēc simptomu parādīšanās, tas bieži jau ir progresējis. Tāpēc skrīnings cilvēkiem bez simptomiem ir kritiski svarīgs.
Manis vadītais pētījums īpaši analizē iespēju apvienot zarnu vēža un kuņģa vēža skrīningu. Tā kā zarnu vēža skrīnings daudzās valstīs jau ir ieviests, mēs pētām, vai esošo programmu infrastruktūru var izmantot arī kuņģa vēža skrīningam, tādējādi radot efektīvāku un pacientiem pieejamāku profilakses modeli.
Jūs koordinējat pilotprojektu TOGAS 2 vairākos Eiropas centros. Cik valstis un centri šobrīd ir iesaistīti, un cik pacientu jau ir izdevies iekļaut pētījumā?
Šobrīd pilotpētījums tiek īstenots astoņos centros astoņās valstīs — Portugālē, Francijā, Vācijā, Latvijā, Īrijā, Nīderlandē, Spānijā un Lietuvā.
Pēdējie dati liecina, ka pētījumā piedalījušies gandrīz 1600 dalībnieku, kas ir tuvu mūsu plānotajam mērķim. Šis dalībnieku skaits jau ļauj izdarīt sākotnējus secinājumus par skrīninga efektivitāti. Starprezultāti tika prezentēti konferencē jau pirms aptuveni sešiem mēnešiem, un projekta konsultatīvā padome atzina, ka iegūto datu apjoms ir pietiekams turpmākai analīzei.
Kādā attīstības posmā pašlaik ir pētījums? Ko nozīmē dalībnieku rekrutēšanas noslēgums martā, un kādi būs turpmākie projekta soļi?
Dalībnieku iekļaušanas noslēgšana ir būtisks posms, jo pēc tās var sākties pilnvērtīga datu analīze. Šobrīd galvenais uzdevums ir nodrošināt, lai visi centri konsekventi ievadītu savus datus un rezultāti būtu salīdzināmi.
Papildus pilotpētījumam projektā notiek arī apakšpētījums par potenciāliem asins biomarķieriem skrīningam un agrīnai diagnostikai, kas tiek veikts Rīgā un turpināsies martā. Pēc datu apkopošanas vasarā plānots prezentēt galīgos rezultātus un izstrādāt rekomendācijas veselības politikas veidotājiem.
Turklāt mūsu dati tiks izmantoti arī citās projekta darba grupās — piemēram, pacientu perspektīvas analīzē, kur tiek vērtēts, cik pieņemamas sabiedrībai ir skrīninga programmas, kā arī modelēšanas pētījumos, kuros tiek analizēts, kā dažādas stratēģijas varētu darboties dažādās veselības aprūpes sistēmās.
Reāla šo stratēģiju ieviešana veselības aprūpē, visticamāk, prasīs vēl apmēram piecus gadus, jo nepieciešama gan datu analīze, gan politisku lēmumu pieņemšana.
Jūs nesen vairākos forumos prezentējāt pētījuma aktuālos rezultātus. Kādas līdz šim ir bijušas būtiskākās, interesantākās vai daudzsološākās TOGAS 2 atziņas?
Svarīgākais secinājums ir tas, ka kombinētais zarnu un kuņģa vēža skrīnings ļauj atklāt vairāk slimību gadījumu. Tika identificēti gan kuņģa, gan barības vada vēža gadījumi, kā arī pirmsvēža izmaiņas, kas palielina vēža attīstības risku nākotnē.
Ļoti nozīmīgs atklājums bija arī liels skaits pacientu ar pirmsvēža stāvokļiem — piemēram, kuņģa vai barības vada iekaisumu. Šiem pacientiem nepieciešama regulāra uzraudzība, lai savlaicīgi novērstu slimības progresēšanu.
Taču īpaši interesants bija fakts, ka skrīnings atklāja arī daudz labdabīgu, bet medicīniski nozīmīgu veselības problēmu. Piemēram, vairākiem pacientiem tika konstatētas kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas čūlas, lai gan viņiem nebija nekādu simptomu. Šādi stāvokļi var radīt nopietnas komplikācijas, tostarp asiņošanu vai pat dzīvībai bīstamus gadījumus.
Tika diagnosticētas arī citas slimības, piemēram, refluksa slimība vai celiakija. Tas parāda, ka skrīninga ieguvumi pārsniedz tikai vēža diagnostiku — tas uzlabo vispārējo sabiedrības veselību.
Kā Jūs vērtējat GASTRO CENTRA iesaisti starptautiskos pētījumos? Kas, Jūsuprāt, Latvijas pētnieku komandu izceļ Eiropas mērogā?
Latvijā kuņģa vēža izplatība Eiropas mērogā ir augsta, tāpēc šī tēma valstī jau ilgstoši ir prioritāte. Profesors Mārcis Leja un viņa komanda jau desmitgadēm ir vieni no līderiem Eiropā kuņģa vēža profilakses un agrīnās diagnostikas jomā.
2024. gada septembris, Porto, Portugāle, projekta TOGAS otrā konference. Paneļa diskusija par kuņģa vēža novēršanas pasākumu progresu Eiropā. No kreisās: Jans Bornšeins (Jan Bornschein, Oksfordas Universitātes slimnīcas, Anglija), Bojans Tepešs (Bojan Tepeš, NIJZ, Slovēnija), Danute Ražuka-Ebela (GASTRO CENTRS un LU, Latvija), Hendriks van Popels (Hendrik Van Poppel, PRAISE-U projekts, KU Leuven, Beļģija), Mārcis Leja (LU un GASTRO CENTRS, Latvija).
Avots: www.togas.lu.lv
Latvijas pētnieku grupa ir ļoti pieredzējusi, labi organizēta un starptautiski atzīta. Sadarbībā ar viņiem vienmēr jūtama augsta motivācija, entuziasms un izcils komandas darbs. Tieši šī pieredze un profesionālā reputācija padara Latvijas centru par ļoti nozīmīgu partneri starptautiskos projektos.
Kādu pienesumu šāda līmeņa pētījumi sniedz ārstiem ikdienas praksē un viņu pacientiem? Vai jau šobrīd iespējams prognozēt potenciālas pārmaiņas diagnostikas vai ārstēšanas pieejās?
Lai veselības aprūpē ieviestu pārmaiņas, nepieciešami pārliecinoši zinātniski pierādījumi. Nevar balstīties tikai uz intuīciju — jābūt skaidriem datiem par ieguvumiem un riskiem.
Šādi pētījumi palīdz uzlabot diagnostikas stratēģijas, padziļina izpratni par ārstēšanas pieejām un ļauj ārstiem labāk izskaidrot pacientiem pieņemtos lēmumus. Tie arī palīdz izvērtēt skrīninga metožu drošību, piemēram, endoskopijas iespējamos riskus.
Lai gan būtiskas izmaiņas veselības aprūpes sistēmā prasīs laiku, jau tagad var novērot pozitīvu efektu — pieaug gan ārstu, gan sabiedrības informētība par kuņģa vēža riska faktoriem, tiek veikti papildu izmeklējumi un agrāk atklātas slimības.
Kāds būtu Jūsu vēstījums jaunajiem ārstiem un pētniekiem Latvijā — kāpēc ir vērts iesaistīties starptautiskos projektos, piemēram, TOGAS 2?
Dalība starptautiskos projektos būtiski paplašina profesionālo redzesloku. Tā sniedz iespēju iepazīt dažādas veselības aprūpes sistēmas, sadarboties ar kolēģiem no citām valstīm un veidot nākotnes projektus.
Šāda pieredze palīdz labāk izprast medicīnas attīstības kontekstu, veicina kritisko domāšanu un uzlabo ikdienas darbu ar pacientiem. Tā ļauj arī saņemt konstruktīvu atgriezenisko saiti no citu valstu speciālistiem un attīstīt jaunas idejas.
Manuprāt, zinātnei jābūt neatņemamai medicīnas sastāvdaļai, un iesaiste starptautiskos pētījumos sniedz gan profesionālu, gan personīgu izaugsmi.